3. aprīlī zviedru ierakstu izdevniecība BIS Records klajā laidusi Sinfonietta Rīga un Londonā dzīvojošā ukraiņu altista Maksima Risanova jaunāko kopdarbu — Pētera Vaska skaņdarbu ierakstu albumu “Vasks - Viola Concerto & ‘Voices’”. Tvartā iekļauti divi Vaska lielformas darbi orķestrim — 2015. gadā tapušais Koncerts altam un orķestrim, kuru latviešu klasiķis veltījis šī ieraksta iniciatoram Maksimam Risanovam, kā arī viens no pazīstamākajiem Vaska sacerējumiem — Pirmā simfonija stīgu orķestrim "Balsis”.

 

Pēteris Vasks īpaši iecienījis stīgu instrumentu saimi. Un tas nebūt nepārsteidz — daudzus gadus maestro ir bijis simfoniskā orķestra kontrabasists. Kopš pievēršanās jaunradei, viņa pūrā ir uzkrājies prāvs skaits skaņdarbu tieši stīgu sastāviem. Starptautiski atpazīstamākie un visbiežāk atskaņotie ir skaņdarbi stīgu orķestrim — “Musica dolorosa”, “Tālā gaisma”, “Vientuļais eņģelis” un, protams — simfonija “Balsis”.  Šis opuss radīts vēstures griežos — 1991. gadā, laikā, kad trīs Baltijas valstis izrāvās no piecdesmit gadu okupācijas važām. Simfonijas ievadā Vasks raksta: “… jaunais sākums bija grūts. Simfonija izsaka man visbūtiskākās, visnozīmīgākās tēmas. Tā runā par dzīvi. Par mūžību. Par sirdsapziņu.”

 

“Balsis” iezīmē vēl kādu sākumu — tā ir kamerorķestra Sinfonietta Rīga debija ierakstu kompānijā BIS Records. Vienlaikus šis ir arī pirmais studijas ieraksts Pētera Vaska 2015. gadā tapušajam Altkoncertam, kas veltīts ukraiņu altistam Maksimam Risanovam.

Risanova sadarbība ar Sinfonietta Rīga mērojama nu jau vairāku gadu garumā. Šajā ierakstā viņš atklāj abas savas muzikalitātes šķautnes — gan kā orķestra atskaņojuma vadītājs, gan kā solists Vaska Altkoncertā. Koncerta četrās daļās Vasks parāda savas daiļrades raksturīgākās iezīmes — spēcīgus kontrastus starp dievišķu mieru un dziļu izmisumu — pretstatiem, kas mums atgādina par īslaicīgo un sarežģīto pasauli, kurā dzīvojam.