KLUSUMU! NOTIEK IERAKSTS!

Divas dienas Cēsu ziemas snaudu iztraucē sen neredzēta rosība. Klusajā Izstādes ielā, turpat blakus domīgajam Alfrēdam Kalniņam novietojušās divas Latvijas televīzijas pārvietojamās stacijas, bet koncertzāles ģērbtuvēs Sinfonietta Rīga dāmas steidz pūderēt vaigus. Notiek gatavošanās nopietnam televīzijas ierakstam. Programmā Mocarts, Koplends un Pjacolla. Arī solisti ir trīs. Visi jauni, varoši, enerģiski, savas tiesības uz skaniskās patiesības paušanu jau pieteikuši.

Pirmais no trijotnes, Lielās Mūzikas balvas un Verbjē festivāla laureāts, pianists Daumants Liepiņš ar neparastu vieglumu tver Volfganga Amadeja Mocarta 17. klavierkoncerta taktis. Un Cēsu koncertzāles sienas piepilda neredzams miers. Bet ārā sniegpārslas uzsāk līksmu deju.

Ikviena klarnetista augstākās meistarības apliecinājums ir 20. gs. amerikāņu klasiķa Ārona Koplanda Klarnets koncerts. To prominentajam skaņradim 1948. gadā pasūtījis pats Benijs Gudmans un kā jau no šī fakta var nojaust, skaņdarba partitūra ir piesātināta ar džezisku temperamentu no liriskās pirmās daļas līdz pat gavilējošajam fināla glisando. Cēsu ierakstā šo Koplenda meistardarbu Normunds Šnē aicinājis interpretēt Lielās Mūzikas balvas laureāti Annu Gāgani. Un ja vēl kāds netic kāds izaicinājums klarnetistam ir šis Koplanda opuss, tad atklāsim nelielu noslēpumu - Latvijas televīzijas daudzskaitlīgajai režisoru, videoinženieru un operatoru brigādei bija nepieciešams atsevišķs dublis skaņdarba ātrās daļas ierakstam.

Kamēr neredzama roka pasaules kaislību skatuvei aizvelk baltu priekškaru un Cēsu pavalstnieki pieņem svinīgo ziemas klusēšanas zvērestu, te pat aiz koncertzāles sienām Sinfonietta Rīga izdzīvo visu četru gadalaiku krāšņo mainību. Taču šīe ir atšķirīgi gadalaiki. Ar atšķirīgu laika plūdumu, ar atšķirīgām krāsām un gājputnu ceļiem. Laikā no 1965. līdz 1970. gadam leģendārais argentīniešu komponists un bandoneonists Astors Pjacolla sacer Buenosairesas četrus gadalaikus, jeb Cuatro Estaciones Porteñas. Tango karaļa gadalaiku poētikā vieta rasta gan ziemai, gan pavasarim, gan vasarai un rudenim, lai gan mums, latviešiem, tango smeldzīgā saulrieta dzeja vispirmām kārtām asociējas ar septembri. 20. gs. nogalē Pjacollas "Gadalaikos" nopietnu revīziju ievieš krievu komponists Leonīds Desjatņikovs, izstrādājot partitūru solo vijolei un stīgu orķestrim, kā arī ieaužot argentīniešu skaņu rakstā citātus no Antonio Vivaldi baroka laikmeta "Gadalaiku" prototipa.

Jau neskaitāmu starptautisku konkursu laureāts Daniil Bulayev, kura vārdu redzam arī Lielās Mūzikas balvas šī gada nominantu vidū, no mīlēta brīnumbērna pārtop nopietnā jauneklī, kuru mūzikas varoņdarbos neapturēs neviens. Tāpēc cīņu ar vasaras negaisiem un ziemas sniegputeņiem Latvijas televīzijas ierakstā Normunds Šnē uzticējis tieši viņam.

W. A. Mozart - Symphony No. 41 "Jupiter"
F. Mendellsohn - Symphony No. 3
Linda Leimane - Guesstimations
R. Strauss - Oboe Concerto
Mēs skanam