Latviešu un igauņu mūziķi prominentajā Baltijas jūras festivālā Stokholmā

Ceturtdien, 23. augustā plkst. 19:00 Stokholmas Bervalda zālē (Berwaldhallen),  vienā no prominentākajiem Ziemeļeiropas muzikālajiem forumiem – Baltijas jūras festivālā (Östersjöfestivalen) klausītāji pulcējās uz īpašu notikumu - Baltijas valstu simtgadei veltītu koncertu. Diriģenta Normunda Šnē veidotajā koncertprogrammā uzstājās Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga un Tallinas kamerorķestris.

Godpilna vieta koncertprogrammā tika ierādīta gan 20. gadsimta vēstures kolīzijās dzimušajiem ģēnijiem – Bēlam Bartokam un Bohuslavam Martinū, gan diviem izciliem baltiešiem, mūsdienu klasiķiem – Pēterim Vaskam un Erki Svenam Tīram. Līdz ar Rīgas un Tallinas kamerorķestriem, koncertā uz skatuves kāpa arī izcilais franču vijolnieks Marks Buškovs (Marc Bouchkov), atskaņojot Pētera Vaska vijolkoncertu “Tālā gaisma”.

 

Baltijas jūras festivālā, kas ik vasaru Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā pulcē izcilākos Ziemeļeiropas mūziķus, orķestrus un korus Sinfonietta Rīga viesojās nu jau trešo reizi. Šoreiz latviešu atkalsatikšanās ar zviedru klausītājiem bija jo īpaši nozīmīga, jo Baltijas jūras festivāls šogad tika veltīts Baltijas valstu simtgadēm.

 

Uz Stokholmu Sinfonietta Rīga mūziķi devās kopā ar saviem ilggadīgajiem sadarbības partneriem un domubiedriem – Tallinas kamerorķestri, ar kuriem iestudētas kopīgas koncertprogrammas un gūta starptautiska atzinība, saņemot prestižo Grammy balvu par dalību Arvo Perta skaņu ierakstā “Adam’s Lament”. Latviešu un igauņu dubultsastāvs festivāla klausītājiem piedāvāja Normunda Šnē veidoto koncertprogrammu, kas 2016. gada martā tika atskaņota divos koncertos – Rīgā, Lielajā ģildē un Tallinā, koncertzālē “Estonia”.

 

Koncertprogrammas kodolu veidoja viens no ievērojamākajiem temperamentīgā ungāru klasiķa Bēlas Bartoka sacerējumiem - 1936. gadā tapušais opuss “Mūzika stīgām, sitaminstrumentiem un čelestai”. Savukārt čehu komponista Bohuslava Martinū “Dubultkoncerts diviem stīgu orķestriem, klavierēm un timpāniem”, kura kompozicionālajā struktūrā izmantota divu stīgu orķestru “sarunas” metode, tapis 1938. gadā, politiski sarežģītā laikmetā, kas dramatisko pretrunu un muzikālā piesātinājuma nozīmē tas cieši savijas ar Bartoka muzikālās valodas raksturu.

 

Ar lepnumu un pašapziņu koncertprogrammā līdzās pasaules mūzikas šedevriem likta arī oriģinālā un savpatā Baltijas balss. Latvietis Pēteris Vasks un igaunis Erki Svens Tīrs pārstāv intraverto, apcerīgo, meža un jūras vibrācijām piesātināto Austrumbaltijas skanējumu. Tā ir dziļi koncentrēšanās uz būtisko, melanholiska un vienlaikus spīta un izturības pilna balss, ko tik augstu vērtē klausītāji ne vien Eiropā, bet daudzviet pasaulē. Sinfonietta Rīga koncertā atskaņoja Pētera Vaska pazīstamo vijolkoncertu “Tālā gaisma”, kurā solista gods tika uzticēts izcilajam franču vijolniekam ar krievu saknēm Markam Buškovam. Viņa izpildījums spēja savaldzināt prasīgo festivāla publiku, skaņdarba kadencēs demonstrējot apbrīnojamu meistarību un muzikālā materiāla nianses. Koncerta klausītāju rindās bija arī pats komponists, kuru Bervalda zālē sanākusī publika sumināja ar skaļām ovācijām.

 

Baltijas jūras festivālu 2003. gadā dibinājis toreizējais Bervalda zāles direktors Mikaels Tīdens sadarbībā ar tādiem klasiskās mūzikas smagsvariem kā Losandželosas Filharmoniskā orķestra ilggadīgo māksliniecisko vadītāju, diriģentu un komponistu Esu Peku Salonenu un Sanktpēterburgas Marijas teātra orķestra māksliniecisko vadītāju Valēriju Gergijevu. Jau no pašiem pirmsākumiem par festivāla idejisko vadmotīvu tikusi izvirzīta Baltijas jūras ekoloģijas tēma un reģiona valstu ieinteresēta sadarbība dabas ilgtspējas jautājumu risināšanā. Ne velti festivāla patronu pulkā stājies arī Pasaules dabas fonds (WWF).

W. A. Mozart - Symphony No. 41 "Jupiter"
F. Mendellsohn - Symphony No. 3
Linda Leimane - Guesstimations
R. Strauss - Oboe Concerto
Mēs skanam