Sinfonietta Rīga sezonas atklāšanā –Bēthovens, Lindbergs un Ivanovs

Piektdien, 21. septembrī Lielajā ģildē savus klausītājus uz 13. koncertsezonas atklāšanas koncertu aicina kamerorķestris Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds Šnē. Koncerta programmā trīs dažādas muzikālās perspektīvas un kultūrtelpu tvērumi. Izcilā krievu pianista Jevgeņija Sudbina sniegumā tiks atskaņots Ludviga van Bēthovena 5. klavierkoncerts. Īpašs gods tiks izrādīts latviešu simfoniskās mūzikas tēvam Jānim Ivanovam, publikai atgriežot viņa 20. gs. septiņdesmitajos gados tapušo opusu “Sinfonietta”. Savukārt kamerorķestra allaž liesmojošais eksperimentētāja gars un profesionālā uzdrīkstēšanās atklāsies somu mūsdienu meistara Magnusa Lindberga opusā “Joy”.                

Ikviens Sinfonietta Rīga koncertsezonas sākums iezīmē kādu aizraujošu un daudzkrāsainu muzikālo ceļojumu, kurā klausītājus gaida tikšanās ar spožiem viesmāksliniekiem, intriģējošiem laimetīgās mūzikas atklājumiem, latviešu mūzikas pirmatskaņojumiem un klasikas dižmeistaru darbu interpretācijām.

 

Raksturojot sezonas atklāšanas koncertprogrammu, diriģents Normunds Šnē uzsver: 

Koncerts solās būt īpašs. Skanēs Bēthovena piektais klavierkoncerts ar fenomenālo pianistu Jevgeņiju Sudbinu, latviešu simfoniskās mūzikas vecmeistara Jāņa Ivanova “Sinfonietta” un Magnusa Lindberga šedevrs “Joy”, jebšu “Prieks”. Un man šķiet, ka koncertprogramma arī visā savā būtībā izstaro nebeidzamu radīšanas prieku.

 

Somu pianists un komponists Magnuss Lindbergs (1958), leģendārā Einojuhani Rautavāras skolnieks, kaismīgs novators un jaunatklājējs, pieder 20. gadsimta 80. gadu somu mūziķu paaudzei, kas negaidīti un spilgti pieteica Somijas tiesības Eiropas muzikālajā diskursā. Viņu vidū arī Lindberga laikabiedri Esa Peka Salonens, Kaija Sāriaho un Jouni Kaipanens. Lindbergs pazīstams ar savu darbību konkrētās, seriālās un spektrālās mūzikas laukā, aizraušanos ar elektroniskām skaņu manipulācijām un daudzveidīgiem kompozicionālās tehnikas, stilu un faktūras meklējumiem.

Opuss kamerorķestrim “Joy” (1990) ir noslēdzošais darbs 20. gadsimta astoņesmito gadu beigās tapušajai triloģijai, pirmās divas -  Kinetics (1988) un Marea (1989–90). Darbu Lindbergam pasūtinājis franču diriģenta, komponista un Parīzes IRCAM (Akustiskās izpētes institūts) dibinātāja Pjēra Bulēza jaunās mūzikas ansamblis Ensemble intercontemporain.

 

Majestātisko un vienlaikus liriski daiļo Piekto (“Imperatora”) klavierkoncertu vēlīnās klasikas dižgars Ludvigs van Bēthovens (1770-1827) radījis savos radošā brieduma gados, tā dēvētajā Heroisma periodā. Tas ir veltīts komponista patronam un audzēknim, Austrijas erchercogam un Olmices arhibīskapam Rūdolfam. Klavierkoncerta pirmatskaņojums norisinājās Prinča Jozefa Lobkovica pilī Vīnē 1811. gada 13. janvārī, pie klavierēm stājoties pašam mākslas mīlošajam arhibīskapam. Klavierkoncerta pirmais publiskais atskaņojums jau plašākas publikas ovācijas saņēma tā paša gada novembrī slavenajā Leipcigas Gewandhaus koncertzālē. “Imperatora” nosaukumu klavierkoncertam piedēvējis ievērojamais angļu pianists Johans Baptists Krāmers, kurš ir arī partitūras pirmpublicētājs Lielbritānijā.

Rīgā Bēthovena nemirstīgo šedevru kopā ar Sinfonietta Rīga mūziķiem atskaņos Londonā dzīvojošais krievu pianists Jevgeņijs Sudbins.

 

Jāņa Ivanova (1906-1983) ieguldījums latviešu simfoniskās mūzikas tradīcijas attīstībā ir neapšaubāmi monumentāls un paliekošs. Ivanova muzikālais mantojums mums atstājis divdesmit vienu simfoniju, trīs instrumentālos koncertus, vairākās simfoniskās poēmas, mūziku kinofilmām un kamermūzikas darbus. Blakus simfoniskajiem audekliem liekami arī opusi stīgu orķestriem, starp tiem arī 1977. gadā tapušais “Sinfonietta”, kas iekļauts Sinfonietta Rīga sezonas atklāšanas koncerta programmā. Tas ir trīsdaļīgs opuss, veltīts jaunībai un muzicētpriekam, vienlaikus piesātināts ar Ivanovam tik raksturīgajām zemes krāsām, rimtumu un latviskumu.

 

Britu laikraksts The Daily Telegraph Jevgeņiju Sudbinu (1980) dēvē par “iespējams spožāko 21. gadsimta pianistu”, savukārt izdevums The Independent raksta: “Viņš ir pianists ar neparastu jūtīgumu un izsmalcinātību, tēlainā valoda ar kādu viņš pieiet ikvienam skaņdarbam ir absolūti pārliecinoša”

Jevgeņijs dzimis Sankpēterburgā. Piecu gadu vecumā uzsācis klavierspēles apmācību Sanktpēterburgas konservatorijas Speciālajā mūzikas skolā pie Ļubovas Pevsneres, bet desmit gadu vecumā kopā ar vecākiem pārcēlies uz dzīvi Berlīnē un uzsācis studijas Hansa Eislera Mūzikas augstskolā. 1997. gadā Sudbina izglītības ceļi ved uz Londonu, kur Kristofera Eltona klasē ieguvis maģistra grādu Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā.

Sudbins regulāri uzstājas ievērojamākajos pasaules koncertnamos: Cīrihes Tonhallē, Londonas Karaliskajā festivālu zālē un Karalienes Elizabetes zālē, Vigmora zālē, Amsterdamas Karaliskajā Concertgebouw, Ņujorkas Averija Fišera zālē un Sanfrancisko Deivisa zālē. Viņš sadarbojas ar tādiem ietekmīgiem diriģentiem kā Pāvo Jervi, Šarlu Dituā, Vladimiru Aškenazi, Hannu Lintu, bet orķestru vidū minami: Leipcigas Gewandhaus orķestris, Lucernas Simfoniskais orķestris, Londonas filharmoniķi un BBC filharmoniskais orķestris, Jaunzēlandes un Vankūveras simfoniskie orķestri un daudziem citiem kolektīviem.

Sudbins ir Zviedrijā bāzētās klasiskās mūzikas ierakstu izdevniecības BIS Records ekskluzīvais mākslinieks. Viņa ieraksti regulāri tiek cildināti tādu prominentu mūzikas apskatnieku kā žurnālu BBC Music Magazine un Gramophone slejās.

Dalies