“Senās mūzikas festivāla” noslēgumā arī šogad skanēs Antonio Vivaldi vijolkoncertu cikls “Gadalaiki” – viens no populārākajiem klasiskās mūzikas opusiem, kas piedzīvojis neskaitāmus ieskaņojumus un interpretācijas visā pasaulē. Ciklā apvienotie četri vijolkoncerti pirmoreiz izdoti 1725. gadā krājumā ar nosaukumu “Harmonijas un izdomas sacensība”. Un patiesi – šajā mūzikā netrūkst ne harmonijas, ne izdomas, jo Vivaldi sirsnīgi izpriecājies, zīmējot ainas iz dabas un sadzīves un partitūrā ierakstot arī vārdisku to atšifrējumu. Kompozīcijā iekodētais temperaments un krāsu sulīgums atraisa interpretu fantāziju, taču te vajadzīga arī briljanta spēles tehnika un dzīva muzikalitāte. Šoreiz saspēlē ar Sinfonietta Rīga to apliecinās spilgtā vijolniece Kristīne Balanas – Lielās mūzikas balvas laureāte ar krāšņi plaukstošu starptautisku karjeru.

Bet koncerta ieskaņā senās un baroka mūzikas repertuārā rūdītais diriģents Andris Veismanis kopā ar pieredzes bagāto kamerorķestri izgaismos 17. un 18. gadsimta mūzikas pērles. Līdzās franču rokoko pārstāvja Žana Filipa Ramo čakonai no pastorālās operas “Naīss” skanēs Milānā dzimušā londonieša Džuzepes Sammartīni dzirkstošie Concerto Grosso, kas savulaik priecējuši britu karaļnama viesus. Ar galma dzīvi cieši saistīta bijusi arī Mišela Rišāra Delalāna daiļrade – viņa slavenās “Simfonijas karaļa vakariņām” komponētas Luijam XIV, tāpat Rundāles pils dārzā atbalsosies Žana Batista Lullī (vēl viena leģendārā “Saules karaļa” galma komponista) svīta no mīlestības līkloču cauraustās operas – liriskās traģēdijas “Tēzejs”.