30.05.2025

 

• No 30. maija tirdzniecībā pieejams Sinfonietta Rīga 20. koncertsezonas RUDENS - ZIEMAS koncertu abonements.
• Abonementā iekļauti četri koncerti.
• Abonements, kā arī biļetes uz atsevišķiem koncertiem nopērkamas visās "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.
• Visi abonementa koncerti norisinās Latvijas Universitātes Lielajā aulā, Raiņa bulvārī 19, Rīgā

 

PIRKT ABONEMENTU

Abonementa cena: € 65

 

 

ABONEMENTĀ IEKĻAUTIE KONCERTI:

 

1

PIEKTDIEN, 12. SEPTEMBRĪ, LU LIELAJĀ AULĀ plkst. 19.00

SINFONIETTA RĪGA 20. JUBILEJAS SEZONAS ATKLĀŠANA

 

Vadims Gluzmans, vijole

Sinfonietta Rīga

Diriģents Normunds Šnē

 

Programmā:

Leonards Bernstains Serenāde pēc Platona “Dzīru” motīviem

Roberts Šūmanis Ceturtā simfonija reminorā op. 120 (1841. gada versija)

Gustavs Mālers Adagietto no Piektās simfonijas dodiēzminorā

 

Savas 20. jubilejas sezonas sākumu Sinfonietta Rīga svin ar izcilu viesi – Vadimu Gluzmanu. Pateicoties savas vijolspēles kristāldzidrajai precizitātei, romantiskajai kaislībai un spējai atklāt mūzikas dziļāko būtību, viņa interpretācijas bieži salīdzinātas ar 19./ 20. gadsimta zelta laikmeta vijolniekiem. Bērnībā skolojies Dārziņskolā pie Romāna Šnē, Gluzmans uzstājas ar pasaules prominentākajiem orķestriem un diriģentiem, un atgriežas Rīgā, lai atskaņotu Leonarda Bernstaina “Serenādi” – slavas dziesmu mīlestībai, ko Bernstains no saviem darbiem vērtējis visaugstāk. Elegantajam opusam komponists iedvesmojies no Platona “Dzīrēm”, skaņās uzburot Senās Grieķijas gaisotni. Līdzās arī Gustava Mālera Adagietto no Piektās simfonijas, kas kā brīnumskaists mīlestības apliecinājums ir komponista veltījums mīļotajai Almai. Savukārt Roberta Šūmaņa Ceturto simfoniju caurstrāvo īsteni romantisks un cēls gars – no pieklusinātas elēģijas līdz uzvarošam pacēlumam.

 

2

CETURTDIEN, 9. OKTOBRĪ, LU LIELAJĀ AULĀ plkst. 19.00

Rudens kamermūzikas festivāls

SINFONIETTA RĪGA UN JĒRGS VIDMANIS

MOCARTS, BĒTHOVENS, ŠŪMANIS

 

Sinfonietta Rīga

Diriģents Jērgs Vidmanis

 

Programmā:

Volfgangs Amadejs Mocarts Uvertīra operai “Figaro kāzas” KV 492

Šāndors Verešs Sonatīne obojai, klarnetei um fagotam

Jērgs Vidmanis Fantāzija klarnetei solo

Jērgs Vidmanis Trešais stīgu kvartets "Medības"

Ludvigs van Bēthovens Septets Mibemolmažorā op. 20

Roberts Šūmanis Uvertīra, skerco un fināls Mimažorā op. 52

  

Rīgas publikas nu jau sirsnīgi iemīlētais Jērgs Vidmanis atgriežas ar trīskāršu vērienu. Vienā vakarā viņš atklāsies visā savā daudzpusībā – kā komponists, klarnetists un diriģents. Ornamentāli krāšņi veidotajā programmā – no Vīnes klasiskas līdz pat mūsdienām – arī Sinfonietta Rīga mūziķiem būs iespēja uzmirdzēt gan kā spilgtiem kamermūziķiem, gan just un muzicēt kā vienotam orķestra organismam.

Vidmaņa kamermūzikas opusi spēj pārsteigt un valdzināt ar savu nerimtīgo enerģiju, teatrālo saspēles azartu un virtuozitāti. Līdztekus dzirkstoša prieka, cildenuma un gaiša majestātiskuma piesātinātajai Vīnes klasiķu Mocarta un Bēthovena mūzikai Šāndora Vereša agrīnā modernisma lappuses. Programmas noslēgumā melanholiskā sapņotāja Roberta Šūmaņa Uvertīra, skerco un fināls, ko pats meistars dēvēja par “sava veida simfoniju bez lēnās daļas”.

 

3

PIEKTDIEN, 7. NOVEMBRĪ, LU LIELAJĀ AULĀ plkst. 19.00

HAIDNA SIMFONIJA UN HILLBORGA ČELLKONCERTS

 

Amālija Stālheima, čells

Sinfonietta Rīga

Diriģents Normunds Šnē

 

Programmā:

Jozefs Haidns Simfonija Hob. I:82 Domažorā “Lācis”

Anderss Hillborgs Čellkoncerts

Rihards Štrauss Svīta “Pilsonis muižniekos” op. 60

 

Skandināvu uzlecošā zvaigzne AmālijaStālheima ir aizrautīga laikmetīgās mūzikas interprete – viņas čella spēle fascinē ar iekšējo intensitāti, vienlaikus aicinot piedzīvot klusumu aiz notīm. Viņas bērnība, uzaugot komponista ģimenē, kur viesistaba nereti pārtapa par radošu laboratoriju, ir dziļi iespaidojusi čellistes muzikālo identitāti. Stālheimai čellkoncertus veltījuši jau septiņi mūsdienu komponisti, tai skaitā zviedru skaņu arhitekts Andress Hillborgs. Šī mūzika ir plūstoša kā zemūdens straume, ar pārsteidzošu jutīgumu komponistam ievedot klausītājus hipnotizējošā un vibrējošā skaņtelpā. Tam pretim Haidna asprātīgā simfonija “Lācis” ir piesātināta ar majestātisku spēku un rotaļīgumu, bet Riharda Štrausa svītā pēc Moljēra lugas “Pilsonis muižniekos” uzdzirkstī omulīgs humors lempīgām deju stundām, tūļīgām zobencīņām un uzpūtīgiem skroderiem.

 

 

4

PIEKTDIEN, 19. DECEMBRĪ, LU LIELAJĀ AULĀ plkst. 19.00

Festivāls “Eiropas Ziemassvētki”

BAROKA ZIEMASSVĒTKI

BAHS UN TĒLEMANIS

 

Alfija Bakijeva,vijole un atskaņojuma vadītāja

Sinfonietta Rīga

 

Programmā:

Georgs Fīlips Tēlemanis Uvertīra-svīta Sibemolmažorā TWV 55:B1

Georgs Fīlips Tēlemanis Koncerts trim vijolēm un stīgu orķestrim Famažorā TWV 53:F1

Jans Dīsmass Zelenka Ārija un folija no Uvertīras-svītas Famažorā ZWV 188

Jans Dīsmass Zelenka Kapričo no Simphonie à 8 concertanti ZWV 189

Johans Sebastiāns Bahs Koncerts vijolei un orķestrim laminorā BWV 1041 

Johans Sebastiāns Bahs Trešā orķestra svīta Remažorā BWV 1068 

 

No Roskildes festivāla decibeliem, ekspresīviem tango ritmiem un tatāru tautas melodijām līdz baroka mūzikas zeltītajai spozmei un alegorijām. Tāds ir vijolnieces Alfijas Bakijevas radošais lidojums, kas šķērso žanru un kultūru robežas. Baroka vijoles spēli viņa slīpējusi pie Enriko Onofri – leģendārā Il Giardino Armonico dibinātāja un ilggadēja šī ansambļa koncertmeistara. Kā soliste, koncertmeistare un atskaņojuma vadītāja viņa muzicē kopā ar senās mūzikas grandiem – Žordi Savalu un viņa Le Concert des Nations vai izcilo itāļu ansambli Il Pomo d’Oro.

Savā pirmajā kopdarbā ar kamerorķestra Sinfonietta Rīga mūziķiem Bakijeva aicina ļauties Georga Fīlipa Tēlemaņa šķelmīgajam dzīvespriekam un galma deju rakstiem, iepazīt baroka avangardistu Janu Dīsmasu Zelenku, kura skaņu tinumos ievērpjas ekscentriski neparedzami žesti, un piedzīvot katarsi Johana Sebastiāna Baha apskaidrotajā cēlsvinīgumā.